sentences
stringlengths
1
18.1k
label
stringclasses
76 values
prāṃjala ne pūchā acchā to cīte ke bāre meṃ tumane bhī suna rakhāhai sāvana ne hī yaha kahānī phailāī haijisase bāgāna ke majadūra ḍara kara rāta meṃ apaneghara se na nikaleṃ abhī takakisī ne bhī cītā nahīṃ dekhā hāṃ yahī to pitā jī kaharahe the
H
And what is lack of food for the arising of unarisen restlessness anxiety or for the growth increase of restlessness anxiety once it has arisen
E
kiṃ ca kāryeṇa kāraṇaṃ saṃbaddhaṃ tajjanakamasaṃbaddhaṃ vā prathame kāryasya sattvamāyātam satoreva saṃbandha iti niyamāt carame sarvaṃ kāryajātaṃ sarvasmājjāyeta asaṃbaddhatvāviśeṣāt tadākhyāyi sāṃkhyācāryaiḥ asattvānnāsti saṃbandhaḥ kāraṇaiḥ sattvasaṅgibhiḥ
GSP36
de la des mchil lham zhig byin nas phags pa
T
ūrmayaḥ
GV01
tatra dvimātrikasya sthānitvaṁ yaduktam tadasaṅgatam ādeśavatsthāninopi dvimātrasyābhāvāt atha jātau dvimātrasya sthānitvamiti cenna evamādeśepi dvimātratvaprasaṅgaḥ atha sthāninaṁ prati jātirādeśaṁ prati vyaktiretacca na hṛdayagrāhi evaṁ tarhi ṛkāraṝkārayoḥ samāhāradvandvaikatvena napuṁsakahrasvatvena ca urṛditi nirddeśe dīrghasyāpi sthānitvam
T02
atyantatayā
K03
ardhamāsapraticchannāyāḥ paryuṣitaparivāsaḥ antarāpatteḥ pūrvāpattipratirūpāyāḥ praticchannāyā
K01
animittāni hi bhagavan smṛtyupasthānāny aliṅgāny anabhilāpyāny apravyāhārāṇi hi bhagavan smṛtyupasthānāni
K02
parātmasaṃmarda viśeṣatattvavit tataḥ kṛtaṃ syān mama bhartṛśāsanam kathaṃ nu khalv adya bhavet sukhāgataṃ prasahya yuddhaṃ mama rākṣasaiḥ saha tathaiva khalv ātmabalaṃ ca sāravat samānayen māṃ ca raṇe daśānanaḥ idam asya nṛśaṃsasya nandanopamam uttamam
GE09
malaprahīṇāḥ smṛtiyuktāḥ śāntajñānālambhāḥ
K07
bahuguṇahitamitranityasevo jagadanukampaka eti sarvasiddhiṃ
T06
vā vāgguhyaṃ vā cittaguhyaṃ vā kālākālavicāraṇāguhyaṃ vā bodhisattvavyākaraṇaguhyaṃ
K09
iti hi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ ekāntaśuklānām ekāntaśuklaḥ vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ tasmāt tarhi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam
K01
rgyal po dga ba dang mgu bas grong khyer gyi
T
nāsti pratyupakārāśā tatra naś capale kapau
GK20
tataśca santi taddhetukā rāgādayaḥ kleśāḥ
T04
vipuladhṛtiguṇo py apatrapiṣṇuḥ parayuvatīkṣaṇaviklavekṣaṇo pi
T09
guruṃ vālmīkim atrāśu prārthayasva prayatnataḥ tenedaṃ yat samārabdhaṃ rāmāyaṇam aninditam
GSP27
Contact at the intellect is to be abandoned
E
aṣṭau vā samidha ādadhyāt
GSD37
abhede ca pāramārthike saṃvṛttivaśād vyavahāradaśāyāṃ svapnāvasthāvaduccāvacaḥ prapañco vivartata iti kārikārthaḥ tadāharvedāntavādunipuṇāḥ yathā spapnaprapañcoyaṃ mayi māyāvijṛmbhitaḥ evaṃ jāgratprapañcopi mayi māyāvijṛmbhitaḥ taditthaṃ kūṭasthe parasminbrahmaṇi saccidānandarūpe pratyagabhinnevagatenādyāvidyānivṛttau tādṛgbrahmātmanāvasthānalakṣaṇaṃ niḥśreyasaṃ setsyati
GSP36
Disenchanted he becomes dispassionate
E
na khalu punar evaṃ draṣṭavyaṃ tat kasya hetoḥ eṣa vāsiṣṭhāho rājā śreṇiyo bimbisāro tena kālena tena samayena aṅgarājā abhūṣi anyo sa tena kālena tena samayena rājagṛhe rājā abhūṣi na etad evaṃ draṣṭavyaṃ tat kasya hetoḥ eṣa siṃhasenāpatiḥ
K14
atha khalu maitreyo bodhisatvo mahāsatvo bhagavantam etad avocat
T04
We use sandalwood of Kasi
E
jina logoṃ ne kahānī kā yaha hissā sunā ve ḍara ke māre kāpa uṭhe tabhī cāroṃ taraphanajara ḍālane ke bāda usane acānaka apanā dāyā hātha uṭhākara muchandara vāṃga kī gardana daboca lī jo sira āge karake usakī bāta bare gaura se suna rahā thā isakā sira kāṭa ḍālo ā kyū jora se cillāyā bijalī yā cakamaka patthara kī ciṃgārī kī sī tejī ke sātha muchandara vāṃga ne eka jhaṭake se apanā sira pīche khīṃca liyā aura bhāga kharā huā āsapāsa khare loga kautukapūrṇa āśaṃkā se sihara uṭhe isake bāda muchandara vāṃga kaī dinoṃ taka dahaśata khāe rahā aura ā kyū ke pāsa phaṭakane kī usako himmata na huī na kisī aura ko hālāki yaha nahīṃ kahā jā sakatā ki usa samaya veicvāṃga ke nivāsiyoṃ kī najaroṃ meṃ ā kyū kā rutabā cāo sāhaba ke rutabe se barā thā phira bhī binā galatabayānī ke khatare ke yaha jarūrata kahā jā sakatā hai ki donoṃ kā rutabā lagabhaga eka jaisā thā kucha hī dinoṃ meṃ ā kyū kī khyāti acānaka veicvāṃga ke strī samāja meṃ bhī phaila gaī hālāṃki veicvāṃga meṃ chyena aura cāo sirpha ye do parivāra hī aise the jinheṃ ṭhāṭhabāṭa se rahanevāle parivāra kahā jā sakatā thā aura nabbe phīsadī bākī parivāra bilakula garība the phira bhī strī samāja strī samāja hī hotā hai aura jisa ḍhaṃga se ā kyū kī khyāti usameṃ phaila gaī thī use eka choṭāmoṭā camatkāra hī samajhā jāegā jaba bhī aurateṃ āpasa meṃ milatīṃ ve ekadūsare se kahatīṃ śrīmatī cao ne ā kyū se eka nīle raṃga kā reśamī lahagā kharīdā hai hālāki lahagā purānā hai phira bhī usakī kīmata sirpha nabbe seṃṭa hai aura cāo pāeyena kī mā isakī jāca karanā abhī bākī hai kyoṃki kucha loga kahate haiṃ ki vaha cāo sa chana kī mā thī ne gahare lāla raṃga kī videśī chīṃṭa kī banī bacce kī pośāka jo lagabhaga naī jaisī thī sirpha tīna sau tābe ke sikkoṃ meṃ kharīdī thī aura use isake dāma meṃ āṭha phīsadī kī chūṭa bhī milī thī isake bāda jina auratoṃ ke pāsa reśama kā lahagā nahīṃ thā yā jo videśī chīṃṭa kā kaparā lenā cāhatī thīṃ ve ina cījoṃ ko kharīdane ke vāste ā kyū se milane ke lie behada becaina ho uṭhī agara vaha kahīṃ najara ā jātā to usase bacane ke bajāya ve usake pīchepīche cala paratīṃ aura rukane kā āgraha karatīṃ ā kyū kyā tumhāre pāsa kucha reśamī lahage aura haiṃ ve pūchatīṃ nahīṃ hai kyā hameṃ videśī chīṃṭa kā kaparā bhī cāhie hai tumhāre pāsa bāda meṃ yaha khabara garība gharoṃ se amīra gharoṃ meṃ jā pahucī śrīmatī cao apane reśamī lahage se itanī khuśa huī ki ve ise dikhāne śrīmatī cāo ke pāsa le gaī aura śrīmatī cāo ne cāo sāhaba ke sāmane isakī bahuta tārīpha kī cāo sāhaba ne usa dina rāta ke bhojana ke samaya isa bāta kī carcā apane larake se kī jo kāuṃṭī kī sarakārī parīkṣā meṃ saphala ummīdavāra thā cāo sāhaba ne yaha bhī kahā ki ki ā kyū kā ācaraṇa barā saṃdigdha mālūma hotā hai aura unheṃ apane daravājoṃ va khirakiyoṃ ko sāvadhānī se baṃda rakhanā cāhie lekina sātha hī ve yaha bhī jānanā cāhate the ki ā kyū ke pāsa aba koī sāmāna bākī raha gayā hai yā nahīṃ aura unakā khyāla thā ki usake pāsa aba śāyada koī acchī cīja bākī raha gaī hai cūki śrīmatī cāo ko eka acchī sastī phara kī jākiṭa kī jarūrata thī isalie parivāra ke andara salāhamaśavirā karane ke bāda yaha phaisalā kiyā gayā ki śrīmatī cao se kahā jāe ki ve ā kyū kā patā lagākara use turaṃta yahā le āe isake lie apavāda rūpa meṃ tīsarī bāra parivāra kā niyama torā gayāusa rāta battī jalāe rakhane kī viśeṣa ijājata dī gaī kāphī tela jala cukā thā lekina ā kyū kā kahīṃ koī patā nahīṃ thā pūrā cāo parivāra barī besabrī se iṃtajāra karatākaratā ubāsiyā lene lagā thā kucha loga ā kyū ke anuśāsanahīna tauratarīkoṃ kī ālocanā kara rahe the kucha anya loga śrīmatī cao ko doṣa de rahe the ki unhoṃne ā kyū ko lāne ke lie jyādā kośiśa nahīṃ kī hogī śrīmatī cāo ko ḍara thā kahīṃ aisā to nahīṃ ki usa sāla basaṃta meṃ maṃjūra kī gaī śartoṃ ke kāraṇa ā kyū ko yahā āne kī himmata hī na ho rahī ho lekina cāo sāhaba kā khyāla thā ki isake bāre meṃ ciṃtā karane kī jarūrata nahīṃ hai kyoṃki isa bāra use maiṃne khuda bulāyā hai cāo sāhaba ne sābita kara diyā ki ve kitanī painī dṛṣṭi rakhate haiṃ kyoṃki ākhirakāra śrīmatī cao ke sātha ā kyū ā hī pahucā yaha bārabāra kahatā jā rahā hai ki aba isake pāsa koī cīja bākī nahīṃ raha gaī śrīmatī cao hāphatī huī bolīṃ jaba maiṃne isase kahā ki tuma yaha saba khuda jākara batā āo to yaha bolatā hī calā gayā maiṃne isase kahā
H
Friends in foreign lands there are wise nobles brahmans householders contemplatives for the people there are wise discriminating who will question a monk What is your teachers doctrine What does he teach Have you listened well to the teachings grasped them well attended to them well considered them well penetrated them well by means of discernment so that in answering you will speak in line with what the Blessed One has said will not misrepresent the Blessed One with what is unfactual will answer in line with the Dhamma and no one whose thinking is in line with the Dhamma will have grounds for criticizing you
E
yaśodhara nāyakabhaginīṣu nanāndṛṣu soeurs du mari
GS39
bcom ldan das kyis bka stsal pa
T
sāhyāma dasyūṃ tanūbhiḥ
GV00
tatpraviśya tatra nikṣiptaṃ tāmraśāsanaṃ śāsanaṃ vidhāturiva samādāya vidhiṃ tadupadiṣṭaṃ diṣṭavijayamiva vidhāya pātālalokādhīśvareṇa bhavatā
GK19
yajñopavītaṃ
GR14
snyam nas
T
tadā netā śvasya grāmaṃ caitraḥ
GS24
uttabhnuvan pṛthivīṃ dyām ivopari
GV00
atha jñāpyate
GS26
But I know distinctions among individuals in this matter Lord if that is so I am willing to undergo probation for four years If at the end of four years the monks are pleased let them give me the going forth admit me to the monks state Then the Blessed One said to Ven
E
atha yasmātsamiṣṭayajūṃṣi juhoti riricāna iva vā etadījānasyātmā bhavati yaddhyasya bhavati tasya hi dadāti tamevātastribhiḥ punarāpyāyayati atha yānyuttarāṇi trīṇi juhoti yā vā etena yajñena devatā hvayati yābhya eṣa yajñastāyata upa haiva tā āsate yāvanna samiṣṭayajūṃṣi juhvatīmāni nu no juhvatviti
GV03
The input is the only disturbance you have Theres no greed anger or delusion to muck up the works As the Buddha said the problem all comes down to ignorance Ignorance of what Ignorance of the four noble truths and hes not talking about not having read about the four noble truths
E
himasya mātā suhavā no astu
GV00
japānāṃ kumārīṇāṃ tu patibhāvanāpūrteti cet tarhi tāsām anavadya
GR14
teneha kīrtim āpnoti paratra ca śubhāṃ gatim
GSD36
yajñaiḥ atharvā prathamaḥ pathaḥ tate tatas sūryaḥ vrata pāḥ venaḥ ājani ā gāḥ ājat uśanā kāvyaḥ sacā yamasya jātam amṛtam yajāmahe barhiḥ vā yat su apatyāya vṛjyate arkaḥ vā ślokam āghoṣate divi grāvā yatra vadati karuḥ ukthyaḥ tasya id indraḥ abhipitveṣu raṇyati
GV00
paramakāraṇavarṇanaṃ nāma sargaḥ daśamas sargaḥ rāmaḥ mahāpralayasampattau yad etad avaśiṣyate bhavatv etad anākāraṃ nāma nāsty atra saṃśayaḥ na śūnyaṃ katham etat syān na prakāśaḥ kathaṃ bhavet kathaṃ vā na tamorūpaṃ kathaṃ vā naiva khātmakam
GSP27
yeneyam āgatā dvaidhaṃ tava buddhir mahīpate
GE09
amuṣyāṃ krīḍāyāṃ tava rājabhavanasthānāni rāmanīyakāni darśayiṣyāmiiti kāle ca yojayet
GS39
tatrasthaṃ tamupādhyāyapatnī jātu smarāturā
GK21
gunyoṣṇīṣe ca nābhau sahajajinatanurniḥsvabhāvasvabhāvā hṛccakre dharmakāyo bhavati hi nṛpa sambhogacakre jinasya bindau nirmāṇakāyo bhavati guṇavaśāccādhidaivakrameṇa hṛccakraṃ kaṇṭhacakraṃ śirasi ca kamalaṃ dharmasambhogaśuddham nābhau kaṇṭhe ca guhye śirasi ca hṛdaye tadvaduṣṇīṣamadhye
T17
baṃjara bhūmi kīsthitiyoṃ lavaṇīya tathā kṣārīya miṭṭī śuṣṇa tathā ardhaśuṣka sthitiyoṃ taṭīya tathā bhītarī kṣetroṃ ke aṃtargata utpādana tathā kāṣṭha viśeṣatāoṃ ke liekaī unnata prakāra kī kismoṃ kī parakha tathā mūlyāṃkana kiyā gayā hai bījoṃ kīaṃkuraṇatā prakāśa phasala saṃbhāvanāeṃ prakāśa saṃśleṣaṇa tathā paudha vikāsa takanīkī paravistṛta adhyayana kie gae haiṃ
H
kharavāhyuṣṭravāhī hayavāhī tathaiva ca gopāla iṣṭikākāro adhamādhamapañcakam
GP12
him in primordial times just to prove that age brings wisdom
GK19
sāmato yasmādvaiśvadevaṃ tṛtīyasavanamucyata ṛkto thaitadeva yajuṣṭaḥ
GV03
dvividhāyās smṛter asyāḥ kāraṇaṃ paramaṃ padam
GSP35
At the same time the analogy between falling asleep and taking birth explains why release from the cycle of becoming is called Awakening
E
paramparāgata samāja ke vyakti una vyaktiyoṃ se dūra rahanā cāhatehaiṃ jo unakī āvaśyakatāoṃ ke anurūpa nahīṃ hote sthānīya stara para saṃsthā kepramukha kī dūrī ke kāraṇa vikāsa ke lie loga sakriya nahīṃ ho pāte nṛtatvaśāstrī isī tathya ko sāṃskṛtika sāpekṣavāda culṭuralrelarṭivism se spaṣṭa karate haiṃ
H
ṛddheḥ sa lābhī bhavitā dhanāḍhyaḥ susaṃsthitaḥ pādayugo mahātmā svargānucārī varayānayāyī jātena tena muninā prathamaṃ pṛthivyāṃ prakrāmatā balavataiva padāni sapta padmāvali viracitā phalam eva cābhūt sā pādukāyugaladānam ṛte kutaḥ syāt upāhana
K14
I too am a monk
E
mitraḥ pṛthivyā adhyakṣa PS iti madhyata opya saṃsrāvabhāgaiḥ saṃsthāpayet āhutī vaitābhyām ṛgbhyāṃ juhuyāt atha yo gnihotreṇodeti svargaṃ vā eṣa lokaṃ yajamānam abhivahati nāhutvāvarteta
GV06
sāvadhānī kī āvaśyakatā isalie hotī hai ki sphīti bahuta na barhane pāe kyoṃkisphīti ke adhika barhane para vikāsa para hone vāle bahuta se prabhāva acche nahīṃhote
H
tatra laukikamārge kati dharmāḥ
T17
So as you look at the pursuit of sensuality in its entirety you realize how much pain and suffering it involves
E
tadvinirgataṃ nirakṣaram
XX
dbang po nyams par gyur pa yi
T
lces ro dang
T
eṣa svasiddhāntaḥ pratiṣṭhāpitaḥ yathāsmākaṃ bhagavān tiṣṭhati tasmiṃśca kṛto dhikāro prameyavipākaḥ kathaṃ punarbāhyā ye devāsteṣāṃ datte kiṃ puṇyaṃ phalate KVU Vaidya evaṃ saṃpratipannāḥ buddhaḥ parinirvṛtaḥ asmākaṃ devāstiṣṭhanti evaṃ ca brūmaḥ yastiṣṭhati yadeva bhaktā vā dhūpaṃ vā puṣpaṃ vā gandhaṃ vā dīpaṃ vā bhojanaṃ vā vastraṃ vā alaṃkāraṃ vā hiraṇyaṃ vā suvarṇaṃ
T04
pārthān pradadhyau sa yadupravīraḥ śaśaṃsa rāmāya yudhiṣṭhiraṃ ca bhīmaṃ ca jiṣṇuṃ ca yamau ca vīrau śanaiḥ śanais tāṃś ca nirīkṣya rāmo janārdanaṃ prītamanā dadarśa anye tu nānānṛpaputrapautrāḥ kṛṣṇāgatair netramanaḥsvabhāvaiḥ
GE07
bhavitavyam
K05
kumāra idaṃ mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam suśukladaṃṣṭro deva kumāra idaṃ mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam siṃhahanur deva kumāra idaṃ mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam rasarasāgraprāpto deva kumāra idaṃ mahāpuruṣasya mahāpuruṣalakṣaṇam prabhūtatanujihvo deva kumāra prabhūtatvāj jihvayā mukhāj jihvāṃ nirṇāmayitvā sarvaṃ
XX
kisī ne ṭhī hī kahā hai sīdhī uṃgalī ghīnahī nikalatā
H
eko bhūtvā bahudhā bhavati bahudhā bhūtvā eko bhavati āvirbhavati tirobhāvamapi pratyanubhavati tiraḥ kuḍyaṃ tiraḥprākāraṃ parvatamapyasajjamāno gacchati ākāśe vikramate tadyathā pakṣī śakuniḥ pṛthivyāmunmajjananimajjanaṃ karoti tadyathāpi nāmodake
T17
mano duścaritam hitvā manaḥ sucaritam caret
K10
sattvāditi bhāvaḥ
T03
mātsaryam irṣyā paralābha kurvate jine prasādaṃ ca na karoti kudācana akīrty avarṇam ayaśaṃ ca cārayī so bodhisatveṣu sadā avidvān catvāri cittā kuṭilā vivarjayet syāt satvapakṣaṃ sada bodhisatvaḥ catvāra ime kāśyapa ṛjukasya bodhisatvasya ṛjukalakṣaṇāni bhavanti katamāni
K08
latāgulmavitānaiś ca vividhaiś ca jalāśayaiḥ
GP11
aphazala ne kahā maiṃ apane sāla ke beṭe gāliba ke lie tarapatā hūṃ
H
taṃ vai nopayāmena gṛhṇīyāt
GV03
anāmikā ke lieḍhera sā kāma hai saba kucha vāiṃḍa apa karanā hai aura śrīmatī mehatā ke sāthamala yaja gārī meṃ baiṭha rahā thā sī yū usane kahā aura sabakī najare bacākara ekaciṭa malayaja ko pakarā dī phira vaha kisī rahasyamayatā se muskarāī calo
H
yavasasya dvau bhārau sapādau
GS38
And what is the faculty of sati There is the case where a monk a disciple of the noble ones is mindful highly meticulous remembering able to call to mind even things that were done said long ago He remains focused on the body in of itself ardent alert mindful putting aside greed distress with reference to the world
E
ekarajāgri rajopamabuddhā buddhasutāna niṣaṇṇaku madhye
XX
tathā hi sa ākāśaśūnyatāyāṃ sthito na kasyacid dharmasya saṃgrahaṃ vāsaṃgrahaṃ vā samanupaśyati na nigamakathāyogam anuyukto viharati tat
K03
sādhanājñāna kā vyāyāma hai
H
vii nanu bhedo pyabhedadharmiṇyasati kasya pratīyatām tadasat yataḥ viii yenaivānyasambandhastena bhedaḥ sa ucyate anyathānyena saṃsarge bheda eva viśīryate PVA ix abhedastu bhedapratyākhyānena bhavati tasya dharmarūpatvāt sāmānyadharmavat tasmāt
T11
In such a case the desired destination will be delayed to a later lifetime This may be why the Buddha states that it is possible that a person of Dhamma conduct will attain hisher desired destination in the next life Only with the attainment of streamentry is one guaranteed not to fall into the lower realms
E
yuddhe lābhaḥ karṇahaiḍimbayor vai
GE07
saṃtuṣṭāḥ kāyasthitimātrake pratipannā
T06
Kir nāpi tatkāryayoḥ prakāśāvaraṇayoḥ sahāvasthānamātmano vasthābhedātsakalākalādyavasthābhedavaditi yadapi cakṣurādinālokādisahakārisannidhānāsannidhānābhyāṃ prakāśāprakāśādiviruddhaṃ kāryaṃ kurvatāsya hetoranaikāntikatvamuktaṃ tadatitarāmayuktam
GR13
atha khalu bodhisatvo siṃhavikrāntaṃ vikrame anuttarasya amṛtasya āharaṇatāye
K14
tasyāpratyakṣe pi pāpādau na prāmāṇyaṃ na yujyate yadi nāma kvacid dṛṣṭaḥ saṃvādo nyatra vastuni tadbhāvas tasya tattvaṃ vā kathaṃ samavasīyate āgamaikatvatas tac ca vākyādes tulyatādinā suvṛddhasaṃpradāyena tathā pāpakṣayeṇa ca
GR12
And look at all the rules in the Vinaya for the monks to look after the monastery
E
From the night the Tathagata fully awakens to the unsurpassed Right Selfawakening to the night he is totally unbound in the Unbinding property with no fuel remaining whatever the Tathagata has said spoken explained is just so and not otherwise Thus he is called the Tathagata
E
doṣāścenna hi doṣāṇāṃ kāryaśaktivighātatā
GSP36
sa vrādhato nahuṣo daṃsujūtaḥ śardhastaro narāṃ gūrtaśravāḥ
GV01
yannirmitāṃ karhy api karmaparvaṇīṃ māyāṃ jano yaṃ guṇasargamohitaḥ
GP10
glang po che la zhon pa dang
T
Vaidya
K10
ko nāma sa pumān brahman kasya kiṃvīrya eva ca
GP10
agne pāvaka rociṣā mandrayā deva jihvayā ā devān vakṣi yakṣi ca sa naḥ pāvaka dīdivo gne devām ihā vaha upa yajñam haviś ca naḥ pāvakayā yaś citayantyā kṛpā kṣāman ruruca uṣaso na bhānunā tūrvan na yāmann etaśasya nū raṇa ā yo ghṛṇe na tatṛṣāṇo ajaraḥ
GV
vasiṣṭhaḥ
GSP35