sentences
stringlengths
1
18.1k
label
stringclasses
76 values
kṣetrabījasamāyogāt saṃbhavaḥ sarvadehinām kṣetram iva kṣetrabhūtā nārī vrīhyāder utpattisthānaṃ bhūmibhāgaḥ kṣetram tattulyā nārī yathā kṣetre bījam uptaṃ tatra vidhriyamāṇaṃ jāyate evaṃ nāryām api niṣiktaṃ retaḥ bījabhūta eva pumān atrāpi bhūtaśabda upamāyām
GSD36
Which three
E
tan teṣāṃ antram ādāya adhobhāgena gacchati
K14
mā na bhūvamahaṃ śaśvadbhūyāsamiti rūpakaḥ
GSP31
teṣāṃ siddhyantyayatnena kṣudrakarmāṇi vai sadā tathaiva hastau saṃyamya nābhideśe samānayet madhyamāṅgulyataḥ sūcyā veṇikākāra veṣṭayet sumekhalā ca sā mudrā udveṣṭā bhavati mekhalā tameva madhatalau nyastau mudrā bhavati sampuṭā
K12
śabdādipañcaguṇavatpṛthvī pañcaguṇā matā
GSP31
tatra ca śivāvajñādau mahān eva doṣaḥ
GR14
paramātmā pratiṣṭhā tu rajato varṇa ucyate
GR14
ity ānaṃdavaca śrutvā bhagavān sa munīśvaraḥ tam ānaṃdaṃ sabhāṃ cāpi samālokyaivam ādiśat evam etat tathānaṃda nāhetupratyayaṃ kvacit saṃbuddhāḥ sugatāḥ sarve pravikurvanti saṃsmitaṃ yadarthe ham ihānaṃda smitaṃ muṃcāmi sāṃprataṃ
K14
snyam du bsam nas
T
Kāñcanamālā teṇa hi bhaṭṭiṇīsaāsaṃ gamissaṃ
GK20
kimu rājā mahābhaumas tvaṃ mayā bhikṣuṇā satā
T10
tapovanaṃ saṃśritaḥ
K14
teṣāṃ chāyāviśeṣeṇa nānāvarṇaḥ pade pade
T09
meghamālī mahāmālī sarpāsyo rudhirāśanaḥ
GE09
pahalā ādhāra mūlabhūta hai tathā apanīaicchika gati ke sādṛśya se rūso pariṇāma nikālatā hai ki isakā bhī usī prakārakā kāraṇa honā cāhie
H
These are the six conditions that are conducive to amiability that engender feelings of endearment engender feelings of respect leading to a sense of fellowship a lack of disputes harmony a state of unity Translators note The suttas in this section of the Fives are formulaic and the Canon does not give them names
E
imāni ca tena bhagavatā ratnākareṇa tathāgatena nānāratnamayāni suvarṇanirbhāsāni sahasrapatrāṇi padmāni preṣitāni
K03
After the meal we gathered our things and set out arriving just as night was falling at the Khork Kham Cave where Ven
E
svadeśakṣaṇānubhavabhinne anyadeśakṣaṇānubhavas tu tayor anyatve hetur iti etena
GSP34
gzhan du na bkod mai mtsho bran de nyid nas bkod mai chuam
T
tām apṛcchac ca kalyāṇi kā tvaṃ kiṃ saṃbhramaś ca te
GK21
Magnificent lord
E
sākāṅkṣaṃ tv ekavākyaṃ syād asamāptaṃ hi pūrveṇa naitad asti yad uktam abhikramaṇaṃ prakaraṇe niviśata iti prayā jeṣv eva bhavitum arhati kutaḥ taiḥ sahāsyaikavākyatā yataḥ sākāṅkṣam etat pūrveṇa padenāsamāptaṃ vākyam abhikrāmaṃ juhotīty atra paryavasyati
GSP28
dūsarī jagaha śāyada kucha dinaaura jī jāūṃgī
H
laukikāścakṣuḥ paśyatīti vadantītyata āhuḥ tadyathā cakṣurbhyāṃ dṛśyata iti
T07
Similes for the Hindrances
E
naptāraḥ pañcamāstepyaviratamavanīpālanāyāsakheda dvandvairnirmuktacitāḥ samasukhanicitāḥ śrīsamṛddhā jayantu
T13
śālvānīkapaśastraughair vṛṣṇivīrā bhṛśārditāḥ
GP10
anyadato hi vitānam
T12
ataś cedṛśe nimitte māṃsam anaśnann ātmahā saṃpadyate
GSD36
kalāśāstrebhyaḥ kalātattvasya saṃvit
GK16
caturthevairājapṛṣṭhevairūpāttṛtīyasavanam
GV06
paripūrayati buddhadharmān paripūrya sarvākārajñatājñānam anuprāpnoti sarvākārajñatājñānam
K05
jyojyo paśu kī āyu barhatī jātīhai dūdha vāle dātoṃ ke sthāna para barebare asthāī dāṃta nikalane lagate haiṃ
H
His bodily distresses mental distresses are abandoned
E
prāṇāyāmaḥ manomayajapaḥ prakṛtijapaśca
T16
saba sahagala ḍhillana abularahamāna śāhanavāja śinde ke hote hue bhī yādeṃ ākāśa meṃ tumheṃkhojatī haiṃ pukāra kī vāṇī mānoṃ kahīṃ se ṭakarākaralauṭa ātī haiṃ ākhoṃ meṃ koīdīkhatā hai kintu bāheṃ khīṃcakara use hradaya se nahīṃ lagā pātīṃ
H
guptendriyatāyāṃ sattvānniyojayamānān niḥsvabhāvārthaṃ prarūpayamāṇān jñānārthe lokaṃ pratiṣṭhāpayamānān laukikaśāstravidhiṃ praṇayamānān sarvajñajñānaniryāṇamārgavidhiṃ pradarśayamānān anupūrvakriyāyāṃ sattvān pratiṣṭhāpayamānān daśa diśaḥ spharitvā gacchato paśyat
K09
ina kisānoṃ ke ṭhaharane kī vyavasthā kisāna nivāsa rājendra prasādakṛṣaka nivāsa pūsā tathā kucha chātrāvāsoṃ meṃ kī gayī thī inake khāne kī vyavasthābhī kama dāma para kī jātī hai aneka kisānoṃ ko khaṃḍa vikāsa adhikāriyoṃ kṛṣikendroṃ kisāna praśikṣaṇa kendroṃ ke mādhyama se isa mele meṃ āne kī apīla kījātī hai
H
The point is being attentive paying careful attention being sensitive all the time This is a quality the Buddha calls citta intentness attentiveness really giving yourself fully to what youre doing right now When youre intent insight comes not as a formula that allows you to be inattentive but as a sensitivity to whats going on right now so you can read whats happening continually
E
sarvakleśagaṇāñ jitvā sarvamāragaṇān api
K10
uśīnarastitikṣuśca mahāmanasa ātmajau
GP10
unheṃ manā kiyā hai ki jagesara nāroṃ se bahaka jāyegā phirato use sabhālanā muśkila ho jāyegā loga vahī kāma kara rahe haiṃ jisameṃ kijagesara usakā nahīṃ rahe vaha cillātā jā rahā hai magara śoragula aura nāroṃ ke bīcakoī nahīṃ sunatā vaha jhoṃka se daura jātā hai banda karo nāre usake kāle cehare ke bhītara gussā sikurā huā hai
H
etasya lokasya
GV02
kuśalamūlena jātivyavṛttāḥ santo
K07
upayukta paśugṛhasaphala paśupālaka ke lie mukhya rūpa se paśuoṃ kī acchī nasla anukūla paśugṛha va ucitasaṃtulita āhāra kī āvaśyakatā hotī hai anukūla paśu gṛha hone se paśuoṃ ke svāsthyapara acchā prabhāva paratā hai kyoṃki anukūla paśu gṛha se paśuoṃ ko jalavāyu kī viṣamaparisthitiyoṃ se ārakṣaṇa milatā hai
H
saṃbhāvanāmātreṇeti utkaṭakoṭikasaṃdehamātreṇetyarthaḥ vahnyādyanumitistha iti yojyam saṃbhāvanamātreṇa pravṛttau sakampaiva pravṛttiḥ syāt na tu niṣkampetayāha niṣkampeti nanu mayopetā saṃbhāvanā niṣkampa pravṛttijanikaivetyata āha evamiti
GSP29
pāpaiś cāpi vimukto ham iti satyaṃ pramanyate
K14
saṅgrāme iti kim
GS24
svayamādhigatavittaḥ pārthivastatsamo vā bhavati hi sunaphāyāṃ dhīdhanakhyātimāṃśca prabhuragadaśarīraḥ śīlavān khyātakīrti rviṣayasukhasuveṣo nirvṛtaścānaphāyām utpannabhogasukhabhāgdhanavāhanāḍhya styāgānvito dhurudhurāprabhavaḥ sabhṛtyaḥ
GS41
tatra katamaḥ dharmapraveśamudro nāma samādhiḥ
K03
yan na sādhyaṃ suragaṇair deyaṃ tat te mayā dhruvam
GP11
tat yathā ã yadi triṃśatā svadeśarāśyudayakālaḥ labhyate tadā idānīm niṣpannārkagrahāntarabhāgaiḥ kaḥ iti kālaḥ labhyate sa yadi abhīṣṭagrahāntarakālena tulyaḥ tadā asau grahaḥ dṛśyate ūne astam gataḥ adhike nitarām dṛśyate athavā svadeśarāśyudayena triṃśatā ca trairāśikam kṛtvā sarvarāśiṣu antarabhāgānayanam ã yadi rāśyudayakālena triṃśadbhāgāḥ labhyante
GS41
yaḥ somaḥ kalaśeṣvā antaḥ pavitra āhitaḥ
GV01
vāsanāyāḥ samuddhāto mahato karuṇā jane
T03
tadutaeṣāabhigīyate
GV02
svāhā svāheti mantradevatāsamāśvāsanam gu sa pra pṛ haṭhayogaḥ idānīṃ haṭhayoga ucyate iha yadā pratyāhārādibhirbimbe dṛṣṭe satyapyakṣarakṣaṇaṃ notpadyateyantritaprāṇatayā tadā nādābhyāsāddhaṭhena prāṇaṃ madhyamāyāṃ vāhayitvā prajñābjagatakuliśamaṇau bodhicittabindunirodhādakṣarakṣaṇaṃ sādhayenniṣpandeneti haṭhayogaḥ
T17
mahad ugraṃ tapaḥ kṛtvā māṃ niṣevanti mānavāḥ devadānavagandharvāḥ piśācoragarākṣasāḥ kṣamam etad dhi vo gāvaḥ pratigṛhṇīta mām iha nāvamanyā hy ahaṃ saumyās trailokye sacarācare gāva ūcuḥ nāvamanyāmahe devi na tvāṃ paribhavāmahe
GE07
svacittamātravijñāt sarvajñaśca prakalpitaḥ
XX
nāparānta upalabhyate na madhyam upalabhyate
K02
pulastya uvāca
GP12
ston pa di dra ba mnyes par bgyid kyi mi mnyes par ma bgyid cig ces byas so
T
With the aging of what is subject to aging he does not reflect It doesnt happen only to me that what is subject to aging will age
E
saṃprekṣatī satpuruṣasya kāyaṃ kalpānanantāṃścaratī ca caryām ekaikaromno sya vikurvitānāṃ naiveha paryantamupaimi jātu Gv saṃkhyāvyatītānapi caiva romni kṣetrodadhīnapyavalokayāmi samārutaskandhamahājalaughānagniprapūrṇān pṛthivīśarīrān
K09
tadyathā pratyaśubhatā
T06
yathetyanupalambhayogena
T03
isake bāda āyaralaiṃḍa ne ārthika saṃkaṭa se nipaṭane ke lie yūropīyasaṃgha aura aṃtarrāṣṭrīya mudrā koṣa kā daravāzā khaṭakhaṭāne kā faisalā kiyā yūropīyasaṃgha ne āyaralaiṃḍa ke isa āvedana ko svīkārakara liyā hai isa ārthika paikeja ke do makasada hoṃgeṃ eka to lara ke sarakārī ghāṭe kī pūrtī karanā aura dūsarā deśa ke baiṃkiga kṣetra ko mazabūta karanā
H
ḍe śalya ke itihāsa meṃ dūsarā prasiddha vyakti kailasasa hai jo apane grantha ḍere maiḍikā ke sātaveṃ aura āṭhaveṃ khaṃḍoṃ meṃ śalya kā hī varṇana karatā hai
H
sadyo jaṅghāmāyasīṃ viśpalāyai dhane hite sartavepratyadhattam śataṃ meṣān vṛkye cakṣadānam ṛjrāśvaṃ taṃ pitāndhaṃcakāra tasmā akṣī nāsatyā vicakṣa ādhattaṃ dasrā bhiṣajāvanarvan ā vāṃ rathaṃ duhitā sūryasya kārṣmevātiṣṭhadarvatājayantī
GV01
na tu svayaṃ bhuñjānasya svārthādhikārāt
T06
parito valitāṃ vyomnā niśśūnyenaikarūpiṇā atha yojanalakṣāṇāṃ śatena ghanarūpiṇā vyāptāṃ brahmāṇḍakhaṇḍena haimena raviparvaṇā iti jaladhimahādrilokapāla tridaśapurāmbarabhūtalapraṇītam jagadudaram avekṣya mānuṣī prāg bhuvi nijamandirakoṭaraṃ dadarśa
GSP35
bhavanti madhye vayasaḥ sukhapradāḥ
GS41
yaś ca teṣāṃ brahmakāyikānāṃ devāṇāṃ karmavipākajaḥ kāyāvabhāsaḥ
K02
sarakāra kī tarapha se aise kesija meṃ yā hajārarupaye taka niścita kiye jāte haiṃ isa liye aise kesija meṃ adālata muāvajā tayakaratī hai ki itanā amāṃuṭa diyā jāe isaliye yaha anivārya hai ki aise kesoṃ kāmuāvajā adālata se taya karavāyā jāe
H
vātoddhūtaiḥ parītāṅgaṃ viprayogānalair iva udyānapālā gatvaiva caṇḍasiṃhamahībhṛtam vyajijñapan sa codbhrāntaḥ svayam etya dadarśa tam sāntvayitvā ca papraccha kim idaṃ brūhi naḥ sakhe kva prasthitas tvaṃ kva prāptaḥ kvāstaḥ kva patitaḥ śaraḥ
GK21
nanu syādevamarddhamātropapattiḥ
GSP31
mugdhā vidagdhāḥ sakalā mohanidrāṃ prapedire
T13
Which four The bliss of having the bliss of wealth the bliss of debtlessness the bliss of blamelessness And what is the bliss of having There is the case where the son of a good family has wealth earned through his efforts enterprise amassed through the strength of his arm and piled up through the sweat of his brow righteous wealth righteously gained
E
tato divyāmbaradharā divyābharaṇabhūṣitā
GK22
jātibhiḥ saptabhir yuktaṃ tantrīlayasamanvitam
GE09
gomatyām
GSD36
śikhariṇī
GK19
Similarly O monks if there is lust for the nutriments edible food senseimpression volitional thought and consciousness then consciousness takes a hold therein and grows
E
yugmamaṣṭādaśairbhedaiḥ kathitā kramapaddhatiḥ
GSP30
phags pa rnams kyi chos nyid ni nyin lan gsum
T
prajñāpāramitāyāṃ caranta upapādukā bhaviṣyanti evam abhijñāsv aparihāṇadharmāṇo bhavanti
K02
yair akuśalair dharmair avamarditaḥ samānaḥ śrāvakabhūmau vā pratyekabuddhabhūmau vāpated ity ebhiś cānyaiś cākuśalair dharmaiḥ saṃhriyamāṇo dānapāramitāyāṃ caran na kuśalair dharmair vivardhate evaṃ śīlapāramitāyāṃ kṣāntipāramitāyāṃ vīryapāramitāyāṃ dhyānapāramitāyāṃ
K03
ākṣepaṃ bodhayannāhasāmānyānītyādi sāmānyāni padairabhihitāḥ sāmānyarūpā arthāḥ anyathā viśeṣāṇāmanavagamane asiddheḥ kriyādyanvayāsiddheḥ viśeṣaṃ svāśrayavyaktirūpaṃ gamayanti svāvinābhāvādbodhayanti sāmānyānanyatheti pāṭhe tu locanam tatra ca dvitīyakakṣyāyāṃ bhrameti vidhyatiriktaṃ na kiñcitpratīyate
GK16
śaraṇagatyavasādaneṣu SV
GK19
catvāraste mayā khyātāḥ putra vai lokasaṃmatāḥ
GP12
adhyātmabahirdhāśūnyatāviviktatāyām adhyātmabahirdhāśūnyatāsvabhāvatāyāṃ pūrvānta
K02
śramaphenamucā tapasvigāḍhāṃ tamasāṃ prāpa nadīṃ turaṃgameṇa
GK19
sā tu sapratipakṣā sānuparivartā sasaṃprayogā parigṛhyamānā
T17
jigs dang jigs su rung ba spangs klu yi rgyal po rnams kyi gnas ma dros pa yi mtsho chen du thams cad bya ba byas pa yi nyan thos rnams kyis mdun byas te lnga brgya rnams dang thabs cig tu rdzu phrul gyis ni mkha la gshegs chu bo de yi gram dag tu
T
gaca svaḥ pateti tadenaṃ suparṇaṃ garutmantaṃ kṛtvāha devāngaca svargaṃ lokam
GV03
tasmai vihitasatkāraḥ saprasādena cetasā
GK22
dehīti vacanadvārā dehasthāḥ pañca devatāḥ
GP11
romaharṣābhādaḥ sādhyate
T16
pratiśrutkopameṣu pratibhāsopameṣu pratibiṃbhopameṣu marīcyupameṣu māyopameṣu nirmitakopameṣu
K03